Latviešu tautas teika par Ezeri

Jau vairāki gadu simteņi aizritējuši kopš tā laika, kad skaistajā Ezeres pilī valdīja barons fon Nolkens. Toreiz šo pili sauca par Nolkenu. Pils atradās uz pašas robežas ar leišiem. Tās austrumu pusē bijusi terase, kur barons ik rītus dzēris kafiju. No terases caur lielajiem kokiem varēja pārredzēt robežupi Vadaksti. Barons bijis ļoti nežēlīgs. Zem pils, kur mūždien dzīroja barons ar saviem viesiem, bija izmūrētas milzīgas ejas un pagrabi. Ejas savienoja pili ar kapliču, ar Vadaksti, kas kādreiz bijusi ļoti dziļa un kuģojama. Stāsta, ka to esot rakuši vergi.

Slepenas ejas gājušas arī uz pils paviljonu. Tās bija garas, dziļas un drūmas ejas, turklāt ļoti viltīgas. Ar barona gudro ziņu zem ejām tika uzbūvēti slepeni pagrabi, kur nāvei nolemtais iekrita pats to nezinādams.

Tāda eja bija arī zem pašas terases. Kamēr barons tur dzīroja, tumšajās ejās tika iedzīti nāvei nolemtie cilvēki, kas kaut tik mazliet bija nogrēkojušies. Ejas vidū bija iebūvēts liels dzirnakmens. Tikko uzkāpa uz akmens vienas malas, tā nosvērās un cilvēks iekrita tumšajā, mitrajā pagrabā, kur mētājās neskaitāmi mirušo kauli.

Bet kādreiz šai nelaimē kritusi barona dēla līgava Ezere, kas bijusi ļoti skaista. Jaunais barons nosvinējis kāzas. Tad visi jaunie sākuši spēlēt slēpšanos, kas bijusi viņu tradīcija. Līgava, neko nenojauzdama, paslēpusies ejā, nejauši uzkāpusi uz viltīgā akmens un iekritusi pazemē. Ezere bijusi burve. Sadusmojusies, viņa atdzīvinājusi visus mirušos, kas tur bijuši. Pa slepenām ejām viņi nonākuši virszemē, padzinuši baronu, un skaistā meitene kļuvusi pils valdniece. Tad pili nosauca par Ezeri.

Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas.
R; Zinātne,1988; 138 – 139.lpp.

~ Lielezeres novada vēsture ~

Starpzemes izveidošanās
Par Ezeres Pampāļu kuršu novadu ļoti senu ziņu nav. Ap 13.gs., kad kuršu ķēniņš Lamekins (Kuldīgā) glābdamies no pakļaušanās ordenim slēdza līgumu ar pāvesta sūtni Alnas Balduīnu (ap 1230.g.) un tā pakļautībā nodod kuršu zemes. Līgumā šī zeme minēta kā Starpzeme. Tanī laikā Starpzeme ir bijusi maz apdzīvota.
Ir bijuši arī pilskalni pie Ventas – Griezē, Skrundā un pa Saldu.
Kuršu zemes – Starpzeme stiepās arī otrpus Ventai aiz Griezes mācītājmuižas, tagadējās Lietuvas teritorijā, kur kuršiem bijusi pils Apūle, un gar jūrmalu stiepās līdz Kuršu kāpām.

Starpzeme no XII līdz XVI gs.
XII gs. norisinājās kuršu cīņas ar Livonijas ordeni. Kaut arī kurši bija kareivīgi un cīnījās par savu zemi, ordenis ar viltību pārspēja tos ilgās un nežēlīgās cīņās. Kuršu pilis tiek pilnīgi izlaupītas un nodedzinātas. Sievietes un bērnus aizved verdzībā uz Vāczemi. Dzīvi palikušie bēg uz Lietuvu vai Zemgali, tur mežos sāk jaunu dzīvi.
Kā pēdējā no kuršu pilīm tiek izlaupīta un nodedzināta Griezes pils.
XII GS. Starpzemē ieplūst bēgļi no Zemgales un Kurzemes. Bēgļiem bija izdevīgs Starpzemes novads tās necaurejamo mežu dēļ, kur varēja pazust, kā arī pārpeldot Vadaksti varēja nokļūt Lietuvā.
Tāpēc Grieze gar Ventas un Vadakstes krastiem visvairāk tiek apdzīvota. Tur arī rodas pirmais apdzīvotais centrs.
Mūsu novads pieder Livonijas ordenim no XIII līdz XVI gs. (precīzāk no 1267.g., kad tiek parakstīts kuršu padošanās līgums, līdz 1561.g., kad pēc Livonijas kara tiek likvidēts Livonijas ordenis).
300 gadu laikā Starpzemē ir ieceļojuši vairāki simti iedzīvotāju, tāpēc arī tūlīt pēc ordeņa likvidācijas, tā tiek minēta kā apdzīvota vieta.
Kurzeme un Zemgale palika hercoga valsts zem poļu virskundzības.

Ketleru valdīšanas laiks (1561 – 1835)
Ar 1561. gadu visi neizlēņotie īpašumi pāriet hercoga Gotharda Ketlera ziņā, tai skaitā arī Ezeres – Pampāļu novads.
Hercogs nolemj Starpzemi izlēņot , to piedāvā savam brālim Johanam Ketleram, kurā sāk saimniekot ar 1566.gadu, bet lēņu līgumu vēl neslēdz, to izdara viņa pēcnācēji 1624.g. 30.VIII.
Ezere, kā novada centrs rodas, apmēram XVIII gs. beigās vai XIX gs. sākumā. Pirms tam novada centrs ir bijis Griezē.
Johans Ketlers 1567.g pavēl uzcelt baznīcu Griezē. 1590.g tajā jau notiek dievkalpojumi.
Vēlākie Ketleri baznīcai nopirkuši divus zvanus. Uz pirmā ir uzraksts ’’Jakob Früdrich Freinerr von Ketler 1694.’’ , bet uz otrā zvana ir iegravēts tikai gads – ’’1699.g.’’.
Starpzemes apgūšana sākusies no Griezes. Šeit vajadzēja būt nodevu vākšanas vietai – muižai, kur dzīvoja lēņu kungs vai pārvaldnieks.
Griezē iekārto mācītājmuižu.
Pie Griezes bijusi arī kāda ļoti sena tirgus vieta – Jēkaupienes jeb Griezes tirgus, kas pastāvējis līdz 1919.gadam.
XVIII gs. sākumā novada centrs kādu laiku vel ir Griezē – Marijas muiža, (netālu no Griezes mācītājmuižas), līdz izaug Ezeres muiža kā visa pagasta centrs.
Griezē netālu no baznīcas bija krogs, kapi, vēlāk arī skola (Marijas skola).
Ketleri Griezes (Ezeres – Pampāļu) novadā nostiprinājās stingri.
Pēdējais vīriešu kārtas Ketleru dinastijas valdnieks mūsu novadā ir bijis grāfs Francis fon Ketlers.
Ezeres Ketleru pēdējā atvase ir grāfiene Terēze fon Ketlere (1777 – 1852). 1793.gadā grāfiene iziet pie vīra – Vecapguldes un Reņģes muižas īpašnieka Vilhelma Gotlība Ašeberga. No 1793.gada Ezeres novadā ir trīs lielas daļas: Ezere, Pampāļi un Reņģe, tāpēc pagasts saucās Lielezeres pagasts.
Jaunais vīrs pieņem sev uzvārdu : Ašebergs fon Ketlers.
Grāfienes Terēzes uzdevumā viņš sāk saimniekot Ezeres novadā. Ašebergs fon Ketlers paplašina Lielezeres muižas laukus, palielina nodevas un iemanto zemnieku naidu, jo viņš tos novedis līdz galējai nabadzībai.
1817.gadā notiek Lielezeres zemnieku dumpis un zemnieki panāk savu brīvlaišanu.
Ar nežēlīgo zemnieku ekspluatāciju Ašebergam fon Ketleram tomēr neizdevās savu finansiālo stāvokli uzlabot. Lielo parādu dēļ muiža ar visiem 6500 dzimtļaudīm bija jāpārdod.
1835.gadā Lielezeres novadu nopērk Pēterburgas miljonārs, kristīgais žīds barons Ludvigs fon Štiglics.

Fon Štiglicu valdīšana Lielezerē (1835 – 1871)
Barons Ludvigs fon Štiglics (1779 – 1843) ir viens no bagātākajiem uzņēmējiem Pēterburgā.
Lai parādītu, ka lielu naudu var nopelnīt arī laukos - lauku muižā, pārejot no klaušu ražošanas uz kapitālistisko ražošanu viņš nopērk parādiem apkrauto Lielezeres novadu.
Pirmajā valdīšanas gadā viņš uzbūvē skolu (1836) Pampāļu galā – Franču muižas laukos un pieņem par skolotāju Ernestu Fromholdu. Skola tur pastāv līdz 1877.gadam.
1838.gadā pie Marijas muižas uzbūvē Marijas pamatskolu.
Uzsvērdams savu kristietīgumu, Štiglics izcilu vērību velta baznīcām.
1838.gadā uzceļ mūra baznīcu Pampāļos. Pārbūvē Griezes baznīcu (1846.g.) un Grīvaišu baznīcu (1864.g.), kā arī sāk celt rūpnīcas un izbūvēt ceļus.
Aleksandrs fon Štiglics (dēls) pāriet uz naudas renti no mājām (192 rbļ.) un algu obligāto klaušu strādniekiem naudā (1 rbļ. 20 kap. dienā).
Aleksandra Štiglica laikā (t.i. pēc 1843.g.) muižas pārvaldīja pārvaldnieks barons fon Tollas, kas par savu rezidenci izvēlējās Ezeri. Viņš arī bijis tas, kurš licis izveidot 13 ha Lielo parku, un kā apliecinājumu tam, licis arī atvest un uzstādīt 4 x 2 x 1,5m lielo akmeni ar uzrakstu:
Br. Von Toll
1845 – 1855.

Jāatzīmē arī tas, ka gadaskaitļi apzīmē laiku, kad tiek iekārtots parks.
Aleksandram Štiglicam, tāpat kā viņa tēvam, ir daudz ienaidnieku no vācu muižnieku puses, kas visiem spēkiem cenšas panākt to, ka Lielezere vairs nav Štiglica īpašums. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem panāk, ka Aleksandrs fon Štiglics 1871. g. 12. IV ir spiests pārdot īpašumu saviem pretiniekiem Vidzemes landmaršalam Gustavam Fromholdam Nolkenam.

Lielezeres kungi - baroni fon Nolkeni (1871 – 1918)
No Aleksandra Štiglica Lielezeres novadu 1871. 12. IV nopērk Igaunijas muižnieks un Krievijas finansu ministrs un ministru prezidents Grāfs Mihaels fon Reiterns, kas savā laikā par vienu miljonu rbļ. pārdevis Aļasku Amerikas Savienotajām Valstīm.
Tā kā grāfam bērnu nav bijis, viņš Lielezeres novadu pircis uz savas māsas, baroneses Jūlijas Nolkenas dzim. Reiternas, vīra, Vidzemes landmaršala barona Gustava Fronholda Nolkena vārda.
Baronam G. Fr. Nolkenam, pēc tautības zviedram, piederējušas divas muižas Igaunijā (Kavershofa un Moizekatce ) un viena Vidzemē.
Grāfs Mihaels fon Reiterns novēl grāfa titulu māsas dēlam, kurš mantos Reņģes muižu. Tas ir barons Voldemārs fon Nolkens.
Lielezerē no 1871 – 1918 gadam valdīja fon Nolkenu dinastija. Pēdējais Nolkenu dinastijas pārstāvis, kas valdīja Ezerē, bija vecpuisis Eduards fon Nolkens, kurš 1918.gadā aiceļo uz Vāciju.
Muižā 1920.gadā izveido Valsts sēklu audzēšanas fermu, bet 1922.gadā Ezeres sešklasīgo pamatskolu.

Lielezeres pagasts pašvaldības
No 1793.gada Ezeres novadā ir trīs lielas daļas:
Lielezere (Ezere) – Pampāļi – Reņģe un tāpēc pagasts saucās Lielezeres pagasts.
1867.gadā, vēl Štiglica laikā iznāk nolikums par pagasta pašvaldībām, kur paredzētas pagasta sapulces, vietnieku pulks, pagasta vecākais ar palīgiem (priekšniekiem) un pagasta tiesa.
Ap šo laiku, domājams, ir uzbūvēta arī pagastmāja Ezerē.
Lielezeres pagasts ir ļoti liels, tāpēc pagasta vecākajam ievēl trīs palīgus, kurus sauca par priekšniekiem. Katrs palīgs bija no sava gala: viens no Ezeres gala, viens no Pampāļu gala, un viens no Reņģes gala.
Pēc jaunā nolikuma (1867.g.) pagasta pārvaldei jāsedz visi izdevumi – jāuztur skolas, nespējnieki, ceļi, tilti, pasts utt.
Muiža pagastu atbrīvoja no nodevām.

Ezere karu laikā
Par ezernieku līdzdalību sava ciema likteņos liecina piedalīšanās 1905.gada cīņās.
Tagadējā skolas ēkā atradās trešais Latviešu strēlnieku pulka štābs.
Lielā Tēvijas kara laikā Ezerē izveidojās pionieru un komjauniešu pagrīdes organizācija ’’Latvijas sarkanais pionieris’’.
1945.g. 8. V Ezerē, bijušajā muitas mājā tiek parakstīts Vācu armijas Kurzemes grupējuma ’’Nord’’ kapitulācijas akts.
Ezerē ir arī II pasaules kara laikā kritušo padomju karavīru brāļu kapi. Tur pavisam ir 1123 apbedījumi.

K–zs ’’Ezere’’
1948.g. 23. II apvienojās 2 saimniecības kopīgā saimniecībā ’’Dzīves pamats’’.
1948.g. VIII izveidojās blakus saimniecība ’’Ļeņina ceļš’’, bet 1949. g. IV ’’Padomju spēks’’ un ’’Padomju druva’’.
1950.g. VII apvienojās ’’Dzīves pamats’’ ar ’’Ļeņina ceļu’’ kopīgā saimniecībā ’’Ļeņina pamats’’.
1951.g. II pievienojās k–zs ’’Padomju spēks’’.
1961.g. I pievienojas k-zs ’’Padomju druva’’, izveidojot k–zu ’’Ezere’’.
1975.g. I k-zam ’’Ezere’’ pievienojas k- zs ’’Grieze’’ .
K–zs ’’Ezere’’ platības ziņā ir lielākais rajonā, iegūst labus rezultātus dažādās sacensībās, izveidojas arī tradīcijas.
1992.g. k–zs ’’Ezere’’ pārtop par paju sabiedrību ’’Ezere’’.