Ezeres muižas apbūve. Tagadējā Ezeres teritorija pēc Livonijas Ordeņa valsts likvidēšanas 1575.gadā kļuvusi par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēni. Viņš to izlēņojis savam māsas dēlam Vilhelmam Ketleram. Ketleru īpašumā muiža bijusi līdz 1793.gadam, kad Terēze Ketlere apprecējusies ar Reņģes muižas īpašnieku Vilhelmu Ašbergu. Viņš 1835.gadā, parādu spiests, pārdevis Lielezeres muižu, kas tolaik aptvērusi Ezeres, Pampāļu un Reņģes apgabalus, Pēterburgas bagātniekam ebrejam baronam Ludvigam fon Štiglicam. Vēlāk muižu mantojis Štiglica dēls Aleksandrs. Štiglici, kas savulaik bijuši ievērojami Krievijā ar savu ekonomisko darbību, aktīvi darbojas arī Lielezeres saimnieciskās dzīves uzlabošanā. Tomēr paši Štiglici nav uzturējušies Ezerē pārāk bieži un muižu pārvaldījis de Tolls. 1871.gadā Lielezeres novads ticis pārdots baronam Gustavam fon Nolkenam. Nolkenu, kuri tika pieņēmuši grāfu Reiternu titulu, īpašumā šis novads saglabājās līdz 1920.gada agrārajai reformai. Ezeres muitas apbūve veidota 18.gs. beigās un 19.gs., muižas dzīvojamā ēka vairākkārt pārbūvēta. 20.gs 50-tajos gados veidota piebūve skolas vajadzībām. Tagad šajā ēkā atrodas Ezeres vidusskola. Ar savu arhitektūru izceļas saimniecības ēkas - staļļi, kas veidoti ampīra stilā, pielietojot triumfa arku motīvus un doriskās kolonas. Padomju laikā tur ierīkotas kolhoza darbnīcas. Kāda teika vēsta par pazemes ejām ar slepeniem pagrabiem zem barona pils. Pagrabā, nejauši uzkāpjot uz kāda akmens, krituši tie ļaudis, kas bijuši barona nežēlastībā. Šāda nelaime piemeklējusi arī barona dēla līgavu Ezeri, bet viņa bijusi burve un atdzīvinājusi visus mirušos un tie padzinuši baronu, bet par pils valdnieci iecēluši Ezeri.

Ezeres barona kapliča

Ezeres baronu kapliča. Kapliča celta 1879.gadā, atjaunota 1990.gadā. Tajā apglabāti baronu Nolkenu dzimtas pārstāvji, to vidū Krievijas finansu ministrs Mihails fon Reiterns, kurš savulaik Krievijas cara uzdevumā pārdevis Aļasku Amerikas Savienotajām Valstīm par 1 miljonu rubļu. Ir nostāsti, ka kapliča esot savienota ar pazemes ejām ar Ezeres muižas dzīvojamo ēku.

Vadakstes valdnieks

Lielezeres parks. Parks (24ha) atrodas pie Ezeres muižas, Latvijas-Lietuvas robežupes Vadakstes labajā krastā. Parks veidots 19.gs. vidū, tajā ir apmēram 36 svešzemju koku un krūmu stādījumi. Netālu no kādreizējā paviljona pamatiem atrodas priede ar 1.5 m lielu vēja slotu. Parka dienvidrietumu daļā atrodas tā sauktais Lielais akmens (4,2m augsts), kurš tiek dēvēts arī par Vadakstes valdnieku. Akmenī iekalts muižas pārvaldnieka barona fon Tolla vārds un gada skaitļi "1845-1855". Pēc nostāstiem gada skaitli akmenī norāda tā velšanas ilgumu vai arī laika posmu kurā ierīkots parks. Akmens šurp atvelts no Vadakstes krasta.

Griezes luterāņu baznīcas drupas. Baznīca celta pie pašas Lietuvas robežas, kur Vadakste ietek Ventā. Pirmā baznīca šeit celta 16.gs. beigās pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma par 70 baznīcu draudžu izveidošanu un baznīcu ēku uzcelšanu hercogistē. Zem šīs baznīcas esot bijušas izmūrētas kapenes, kurās, iespējams, bijuši apglabāti Ezeres Ketleru dzimtas pārstāvji. Jauna baznīca, kuras drupas vēl tagad redzamas, uzcelta 1769.gadā. Tā vairākkārt tikusi pārbūvēta un remontēta. Baznīcas austrumu galā bijusi mūra kapliča, bet baznīcas dārzā atrodas kapi. Baznīcas kapos apglabāti Pirmajā pasaules karā krituši vācu armijas karavīri. Tiem 1930.gadā uzstādīts piemineklis. Baznīca sagrauta Otrā pasaules kara laikā. Kāda teika vēsta, ka sākotnēji bijis paredzēts Griezes baznīcu celt kalnā, tur arī to sākuši būvēt, bet uzbūvētais ik rītu pazudis. Beidzot mēģinājuši celt lejā, kur arī tā uzcelta. Baznīcā 1888.gadā kristīts ievērojamais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle. Otrpus Ventai, Lietuvā, kādreizējā Polgriezes muižā atradusies vēl viena baznīca, ko pēc nostāstiem nodedzinājuši zviedru karavīri, kas šeit zaudējusi kādu kauju Zviedru kara laikā un atkāpdamies pie baznīcas ierakuši trīs mucas.

Grīvaišu luterāņu baznīca un kapi

Grīvaišu luterāņu baznīca. Nav precīzi zināms, kurā gadā celta Grīvaišu baznīca, kas senāk saukta par Līkupes baznīcu, jo atradusies netālu no Līkupītes grīvas. Kad 1697.gadā par Līkupes draudzes mācītāju aicināts teoloģijas students Jēkabs Kalkavs, baznīca šeit vēl neesot bijusi. Jādomā, ka tā uzcelta neilgi pēc tam. 1864.gadā baznīca esot stipri pārbūvēta, bet tornis celts 1902.gadā. Baznīcā atrodas 17.gs. vidū darināta kancele un 19.gs. veidots altāris, kā arī rituāla trauki, kas datējami ar 19.gs vidu un otro pusi. Ap baznīcu atrodas Grīvaišu kapi.

Grīvaišu kroga ēka

Grīvaišu krogs. Krogs atrodas iepretī baznīcai un kapiem, celts 19.gadsimtā.


Grīvaišu kroga ēka

Ēka, kurā 1945.gada 8.maijā tika parakstīts tā sauktais Kurzemes cietokšņa kapitulācijas akts. Otrā pasaules kara laikā, 1944.gada rudenī padomju armija bija ielenkusi Kurzemi, pilnībā izolējot Talsu, Ventspils un Aizputes apriņķus, daļēji Tukuma, Kuldīgas un Liepājas apriņķus, kuros dzīvoja apmēram 230 tūkstoši vietējo iedzīvotāju un apmēram 150 tūkstoši bēgļu no citiem Latvijas novadiem. Ir atšķirīgi viedokļi par šeit ielenktās vācu armiju grupas "Kurland" (līdz 1945.gada janvārim "Nord") skaitlisko sastāvu. Tas svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem karavīru, t.sk. arī latviešu leģionāri. Šī padomju armijas ielenktā teritorija vēlāk padomju literatūrā dēvēta par "Kurzemes katlu", bet vācieši to dēvējuši par "Kurzemes cietoksni". Pret vācu Kurzemes grupējumu vērsās padomju 1. un 2.Baltijas fronte, kas vēlāk tika apvienota 2.Baltijas frontē, bet no 1945.gada aprīļa saukta par Ļeņingradas fronti. Par tās skaitlisko sastāvu precīzu ziņu nav. Pēc intensīvām kaujām vācu armijas daļas tika sakautas un 1945.gada 8.maijā vācu armijas grupējums "Kurland" līdz ar citiem vācu bruņotajiem spēkiem kapitulēja. Kapitulācijas aktu parakstīja ģenerālpulkvedis Popovs no padomju puses un ģenerālis Rauzers no vācu puses. Tas tika parakstīts Ezerē tā sauktajā Muitas mājā, kas savulaik bija piederējusi Latvijas robežsargiem, bet kara beigās netika apdzīvota. Šajā ēkā 1983.gadā tika atvērts muzejs, kas darbojās līdz 1992.gadam, kad ēku savā īpašumā ieguva brīvību atguvušās Latvijas valsts robežsargi.